Kaufmans — nokavējusies recenzija

A. Ezergaiļa priekšvārds grāmatai:
Kaufmans, M. Churbn Lettland: ebreju iznīcināšana Latvijā.Rīga: Šamir, 2014.

Maksa Kaufmana (1897−1987) grāmatai Churbn Lettland: Die Ver nichtung der Juden Lettlands (1947) pēc četriem gadiem mēs svinēsim 70 gadu jubileju, kas jebkurai grāmatai ir cienījams vecums, it sevišķi tādai, kas daļu no savas eksistences laika, putekļiem apklāta, nelasīta, bija šūpojusies uz iznīcības robežas. Pašfinansēta, mazā metienā tā oriģināli iznāca Minhenē DP nometnes apstākļos. Neskatoties uz tās tapšanas laiku un vietu, grāmatai ir bijusi negatīva ietekme uz latviešu/ebreju attiecībām, un tā vēl joprojām turpinās. Tādēļ vien, ka līdz šim plašākā latviešu sabiedrībā tā ir bijusi gandrīz neatpazīta grāmata, tās izdošana latviski ir pozitīvs notikums. Tā beidzot var palīdzēt atrisināt pārpratumu samilzušo mezglu, kas kopš holokausta ir sapinies un izvairījies risinājuma.

Ja, no vienas puses, tulkojums var sagādāt latviešiem iespēju saprast ebreju viedokli par kopīgo pagātni, tad no otras – Kaufmana rakstu darbs cilvēkiem, kuri dzīvo no pārpratumiem, vienlaikus var piespēlēt vielu vēl tālejošākiem sarežģījumiem.

Reakciju no latviešu politiķu puses grāmata izraisīja vienīgi tūlīt DP nometņu laikā. Esmu dzirdējis, ka kaut kāda spiediena rezultātā UNRRA1 vadība, pamatojoties uz etnisku naidu kurinošu tekstu, uz laiku ierobežoja tās izdali. Līdz šim visplašāko grāmatas analīzi lasītājs atradīs manā grāmatā Holokausts vācu okupētajā Latvijā.

Lai gan šo septiņdesmit gadu garumā Kaufmana darbs lielāko tiesu ir dzīvojis klusu un putekļainu bibliotēkas dzīvi reto grāmatu nodaļā, tomēr pavadītais laiks nav bijis bez uztraukumiem.

Pat starp sponsoriem domas dalās, vai Kaufmana darbu var saukt par vēsturi, tomēr nav noliedzams, ka tai piemīt sava aizkulišu “vēsture” – pie tam visai sarežģīta un kontroversāla. Visdramatiskāko epizodi Churbn Lettland piedzīvoja pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā, kad darbs kļuva par ideoloģisku ieroci Hruščova karā pret “nacionālistiem”. Tā kā šī epizode lasītājiem – gan latviešiem, gan krieviem, gan ebrejiem – varbūt nav nemaz zināma (šaubos, vai pats Kaufmans par to bija informēts), atļaušos mazu vēsturisku atkāpi.